DirectDemocracyS

Globālā Politiskā Organizācija

LATVIJAS

POLITISKĀ, EKONOMISKĀ,

FINANŠU UN SOCIĀLĀ PROGRAMMA

Autentiska, tieša, pastāvīga un aizsargāta demokrātija

2026. gads | Rīga — Latvija

“Latvijas bagātības un vara lemt par savas valsts likteni pieder tikai un vienīgi Latvijas tautai — uz visiem laikiem.” — DirectDemocracyS Pamatprincips

PRIEKŠVĀRDS: KĀPĒC LATVIJA VAJADZĪGA JAUNU CEĻU

Latvija 2026. gadā atrodas kritiskā krustcelē. No vienas puses — valsts ir NATO un ES dalībniece, tā ir sekmīgi atsaistījusies no Krievijas elektroenerģijas tīkla un demonstrē rietisku orientāciju. No otras puses — dziļas strukturālas problēmas turpina graut sabiedrības pamatus: masveida emigrācija, nabadzība, nevienlīdzība, korupcija, kropļota demokrātija un politiskā nestabilitāte.

Tradicionālās partijas piedāvā tās pašas receptes, kas jau desmitgadēm nav darbojas. Kulberga valdība — ceturtā koalīcija pēc kārtas ar daudziem tiem pašiem sejām — stājas amatos ar solījumiem par drošību un budžeta stabilitāti, bet nespēj atrisināt fundamentālo jautājumu: Kā tautas griba kļūst par likumu? Kā iedzīvotāji iegūst reālu kontroli pār savu valsti?

DirectDemocracyS (DDS) piedāvā pilnīgi jaunu pieeju — nevis reformas sistēmā, bet sistēmas transformāciju. Šis dokuments ir pilnīga politiskā programma Latvijai, kas balstās uz loģiku, veselo saprātu, pētījumiem, realitāti, patiesību, konsekvenci un savstarpēju cieņu. Tā analizē katru nozīmīgu problēmu un piedāvā konkrētus, funkcionējošus risinājumus.

I DAĻA: LATVIJAS REĀLĀ SITUĀCIJA — KRITISKĀ ANALĪZE

1.1 POLITISKĀ SITUĀCIJA UN TĀS PROBLĒMAS

Valdības nestabilitāte kā strukturāla iezīme

Latvija 2026. gada 28. maijā apstiprināja savu 43. Ministru kabinetu — Andra Kulberga vadīto valdību, kurā iekļauti četri politiskie spēki: 'Apvienotais saraksts', 'Jaunā Vienotība', Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība. Šī koalīcija veidojās pēc tam, kad Progresīvie izstājās no iepriekšējās Evikas Siliņas vadītās valdības.

Fakts, ka Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas ir bijuši 43 Ministru kabineti, runā pats par sevi. Vidējais valdības mūžs ir mazāk nekā pusotrs gads. Tāda nestabilitāte padara neiespējamu ilgtermiņa plānošanu, veicina korupciju un nodrošina, ka politiskās partijas kalpo savām interesēm, nevis tautas interesēm.

KRITISKA PROBLĒMA: Parlamentārais fragments bez reālas tautas kontroles Saeimas 100 mandāti sadalīti starp 7-9 frakcijām. Nevienai partijai nav vairākuma. Koalīcijas veidojas aiz slēgtām durvīm, bez vēlētāju piekrišanas. Pilsonim nav mehānismu atsaukt deputātu vai noraidīt likumu referendumā reāllaikā. 'Demokrātija' notiek reizi četros gados — vēlēšanu dienā.

Korupcija un karteļi — sistēmiska problēma

Kulberga valdība par prioritāti izvirzīja cīņu pret korupciju un karteļiem — taču tās pašas partijas, kas veido koalīciju, gadiem ilgi ir piedalījušās sistēmā, kur valsts iepirkumu konkursi, banku uzraudzība un reģionālā finansēšana kalpo partiju interesēm. Pārdomātā naudas atmazgāšanas vēsture Latvijas banku sektorā — piemēram, ABLV bankas sabrukums 2018. gadā — liecina par dziļu strukturālu neveiksmi, nevis atsevišķiem gadījumiem.

Saskaņā ar SGI 2024 novērtējumu, sabiedrības uzticēšanās valdībai Latvijā ir bijusi zema vismaz divdesmit gadus. Korupcija valsts iepirkumos un finanšu skandāli bankās ir galvenie iemesli šai neuzticībai.

Vēlēšanu sistēmas trūkumi

Latvijā vēlēšanas notiek pēc proporcionālās pārstāvības sistēmas ar 5% slieksni. Šis modelis rada fragmentāciju, koalīciju nestabilitāti un piedāvā pilsonim ilūziju par dalību, bet ne reālu kontroli. Deputātiem nav imperatīvā mandāta — viņi var mainīt frakciju, balsot pretēji vēlētāju gribai un neatbildēt par saviem lēmumiem starp vēlēšanām.

TRADICIONĀLĀ SISTĒMA — PROBLĒMAS	DDS — RISINĀJUMS
Pilsonis balso reizi 4 gados	Pilsonis piedalās katrā svarīgā lēmumā
Deputāti nav atbildīgi starp vēlēšanām	Imperatīvais mandāts + atsaukšanas tiesības
Koalīcijas veidojas slepeni	Katrs lēmums ir caurspīdīgs un publiski pieejams
Informāciju filtrē mediji un partijas	ddsAI un allddsAI: neitrāla, pilnīga informācija
Minoritāte var bloķēt vairākumu	Fraktālā mikrogrupu struktūra nodrošina visu balsis

1.2 EKONOMISKĀ SITUĀCIJA

IKP izaugsme — nepilnīga panākumu vēsture

Latvijas IKP 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu — mērena izaugsme. Taču šis rādītājs slēpj dziļas nevienlīdzības: ražošana un būvniecība bremzēja izaugsmi, kamēr tirdzniecība un nekustamais īpašums guva labumu. Ekonomikas augļi netiek dalīti vienmērīgi.

Latvija joprojām ir viena no zemākajām ienākumu valstīm ES. Gini koeficients 34,3% (2022) ir augstāks par ES vidējo 30,1%. 26% iedzīvotāju draud nabadzība vai sociālā atstumtība — salīdzinot ar ES vidējo 21,7%. Šie skaitļi nav 'statistika' — tie apraksta cilvēku ikdienas realitāti.

PIEMĒRS: Nevienlīdzība starp Rīgu un reģioniem Rīgas metropoles reģionā tikai 4-5% iedzīvotāju ienākumi ir zem minimālā līmeņa. Latgalē šis rādītājs sasniedz 14%. Šī plaisa nav dabiska — tā ir politikas izvēļu rezultāts, kas koncentrēja investīcijas galvaspilsētā un atstāja reģionus degradācijā. DDS piedāvā sistēmu, kurā katrs reģions kontrolē savus resursus un pieņem savus lēmumus.

Aizsardzības izdevumi pret sociālo labklājību: Neiespējamā izvēle?

Kulberga valdībai jārisina akūta dilema: Latvijas aizsardzības budžetam no 2027. gada jāsasniedz vismaz 5% no IKP — tas padarītu Latviju par pirmo NATO dalībvalsti, kas juridiski apņēmusies šādu slieksni. Ekonomists Voļskis brīdina: ja ekonomika nekļūs produktīvāka, šāds slogs vai nu palielinās budžeta deficītu, vai valdība sāks samazināt finansējumu izglītībai, veselībai un sociālajai aprūpei.

Šī nav tikai budžeta problēma — tā ir demokrātiskas prioritēšanas krīze. Pilsoņiem netiek jautāts, kādu daļu no sava dzīves kvalitātes viņi ir gatavi upurēt drošībai. Lēmumu pieņem 66 deputāti, no kuriem daudzi nekad nav cietuši no nabadzības vai zemu algu problēmām.

Uzņēmējdarbības vide un mazais bizness

Latvijas uzņēmējdarbības vide formāli tiek vērtēta pozitīvi, taču strukturālas problēmas pastāv: augsti darba devēja sociālie nodokļi, sarežģīta birokrātija, nepietiekams valsts atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Ēnu ekonomika joprojām ir ievērojama, jo regulārā sistēma bieži vien ir pārāk apgrūtinoša.

1.3 DEMOGRĀFISKĀ UN SOCIĀLĀ KRĪZE

Emigrācija: Lielākā nerūpīgi sargātā katastrofa

Kopš 1991. gada Latvija ir zaudējusi aptuveni 700 000 iedzīvotāju — ceturto daļu savas iedzīvotāju skaita — emigrācijas un negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Valstī šobrīd dzīvo aptuveni 1,9 miljoni cilvēku. No emigrantiem vairāk nekā 80% ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem — tas ir darbspējas vecuma iedzīvotāju, inovācijas nesēju un nākotnes nodokļu maksātāju zudums.

Emigrācijas iemesls nav tikai ienākumu atšķirības. Pētījumi liecina, ka latvieši emigrē arī tāpēc, ka nejūtas sadzirdēti savā valstī, neuzticas iestādēm, un neredz cerīgu nākotni saviem bērniem. Tas ir demokrātiskas nepilnības simptoms.

RĀDĪTĀJS	LATVIJA	ES VIDĒJAIS
Nabadzības risks	26%	21,7%
Gini nevienlīdzība	34,3%	30,1%
Dzimumu algu plaisa	22%	14%
Emigrācija kopš 1991	-700 000	N/A
Iedzīvotāji (2026)	1,9 milj.	Samazinās
Pensionāru nabadzības risks	Pieaug	Stabils

Veselības aprūpe: Kritiska nepietiekama finansēšana

Veselības aprūpes uzlabošana ir viena no Kulberga valdības deklarētajām prioritātēm — un pamatoti. Latvijas veselības aprūpes sistēma ir hroniskas nepietiekamas finansēšanas upuris: ārsti un medmāsas emigrē uz augstāk apmaksātām pozīcijām Vācijā, Īrijā, Skandināvijā. Slimnīcu rindas ir garas. Zobārstniecība ir luksuss lielākajai daļai iedzīvotāju. Garīgās veselības pakalpojumi ir gandrīz nepieejami.

Aizsardzības budžeta paaugstināšana līdz 5% no IKP varētu nozīmēt mazāk naudas veselībai, ja ekonomika nepieaug. Šī ir reāla, nevis teorētiska apdraudētība pilsoņu dzīves kvalitātei.

Izglītība: Investīcija nākotnē vai taupīšanas upuris?

Izglītības kvalitāte ir nevienlīdzīga starp Rīgu un reģioniem. Lauku skolās trūkst skolotāju, materiālu, un modernas infrastruktūras. Universitāšu absolventi bieži vien emigrē tūlīt pēc diploma — jo Latvijā nav pietiekamas karjeras iespējas to prasmju līmenī. Tas ir izglītības sistēmas apburtais loks: investē cilvēkos, bet nespēj tos noturēt.

Mājokļu krīze un dzīves dārdzība

Rīgā mājokļu cenas ir strauji audzas pēdējos gados. Jaunieši nespēj iegādāties mājokli vai noslēgt izdevīgu īres līgumu. Komunālo pakalpojumu izmaksas — jo īpaši enerģija — 2025.-2026. gadā ir radījušas nopietnu spiedienu uz zemāku ienākumu mājsaimniecībām. Vecāka gadagājuma cilvēki, kuru pensijas neatpaliek no ekonomikas attīstības, ir īpaši neaizsargāti.

1.4 REĢIONĀLĀ NEVIENLĪDZĪBA

Latgale ir Latvijas strukturāli atstumtākais reģions. Bezdarbs, nabadzība, emigrācija un infrastruktūras deficīts ir hroniskas problēmas. Dronu brīdinājumi un robežas drošības problēmas 2025.-2026. gadā papildus apgrūtina tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību. Kulbergs atzinis, ka pirms vēlēšanām visas pašvaldību problēmas atrisināt nav iespējams.

Šī atzīšana, lai arī godīga, ir simptomu apraksts, nevis risinājums. Centralizēta valdība ar ierobežotu mandātu nevar risināt decentralizētas problēmas. DDS piedāvā sistēmu, kurā Latgales iedzīvotāji paši kontrolē savas prioritātes un resursus.

1.5 ENERĢĒTIKA UN VIDES POLITIKA

2025. gada februārī Latvija veiksmīgi atsavienojās no Krievijas elektrotīkla un sinhronizējās ar kontinentālās Eiropas tīklu. Tas ir nozīmīgs stratēģisks sasniegums. Kopā ar Vāciju un Lietuvu Latvija plāno 'Baltic-German PowerLink' — zemūdens kabeļu savienojumu elektroenerģijas tirdzniecībai un jūras vēja farmām.

Taču enerģētiskā pāreja rada jaunas problēmas: enerģijas cenas 2025.-2026. gadā joprojām ir augstākas nekā pirms krīzes, un zemāku ienākumu mājsaimniecības cieš visvairāk. Atjaunojamās enerģijas attīstība jāveicina, bet tā nedrīkst kļūt par instrumentu, kas bagātina privātos investorus uz publiskā konta rēķina.

 

II DAĻA: DIRECTDEMOCRACYS SISTĒMA — PRINCIPI UN ARHITEKTŪRA

Pirms konkrētu risinājumu aprakstīšanas ir būtiski saprast DirectDemocracyS sistēmas pamatprincipus, jo tie nosaka, KĀ tiek pieņemti lēmumi, ne tikai KĀDI lēmumi tiek pieņemti. DDS nav tikai vēl viena politiskā partija — tā ir jauna veida politiskā organizācija, kas darbojas visās pasaules valstīs pēc vienādiem principiem.

2.1 PAMATPRINCIPI

• Loģika, veselais saprāts, pētījumi, realitāte, patiesība, konsekvence un savstarpēja cieņa ir vienīgie instrumenti politikas veidošanā
• Katras valsts bagātības un vara lemt par savu nākotni pieder tikai un vienīgi tai valstī dzīvojošajiem cilvēkiem — uz visiem laikiem
• Neviens ārvalstu investors, institūcija vai valdība nevar piesavināties latviešu tautas tiesības uz pašnoteikšanos
• Kolektīvā īpašumtiesības — Latvijas resursi pieder visiem Latvijas pilsoņiem kopā
• Koplēmumu pieņemšana — katrs pilsonis ir tiesīgs piedalīties katrā svarīgā lēmumā
• Pārredzamība — visi lēmumi, diskusijas un finansēšanas dati ir publiski pieejami
• Specializācija — katru jautājumu risina kompetentu speciālistu mikrogrupa, bet galīgais lēmums ir tautas rokās

2.2 FRAKTĀLĀ MIKROGRUPU STRUKTŪRA

DDS organizatoriskā arhitektūra balstās uz fraktālo mikrogrupu modeli, kas ļauj vienlaikus nodrošināt gan lokālu dalību, gan globālu koordināciju. Katrs pilsonis pieder mikrogrupai ar 5 locekļiem. Katra 5 mikrogrupa apvienojas augstākā grupā — un šī struktūra turpinās, veidojot tīklu:

FRAKTĀLĀ PAPLAŠINĀŠANĀS: 1 → 5 → 25 → 125 → 625 → ... Katrs pilsonis ir ietverts mazā, cilvēcīgā grupā, kur viņu balss tiek dzirdēta personīgi. Vienlaikus šīs grupas ir savienotas augstākos līmeņos, nodrošinot koordināciju visas valsts mērogā. Neviens cilvēks nepaliek anonīms masā, un neviens jautājums netiek pazaudēts birokrātijā.

Katrā mikrogrupā ir speciālisti savā jomā. Ekonomikas jautājumus risina ekonomistu grupas, veselības jautājumus — medicinskās grupas, u.t.t. Šīs grupas saņem pilnīgu informāciju no ddsAI un allddsAI sistēmām, diskutē un pieņem lēmumu ieteikumus, kas tiek pakāpeniski apkopoti augstākos līmeņos.

2.3 ddsAI UN allddsAI: MĀKSLĪGĀ INTELEKTA DEMOKRĀTIJA

Viens no DDS visinovatīvākajiem elementiem ir mākslīgā intelekta sistēmu integrācija. ddsAI ir DirectDemocracyS mākslīgā intelekta sistēma, kas:

• Nodrošina pilsoņiem pilnīgu, precīzu un neitrālu informāciju par katru jautājumu
• Analizē politikas priekšlikumu sekas, izmantojot datu modelēšanu
• Identificē pretrunas un nekonsekvences politiskos dokumentos
• Salīdzina dažādas pieejas, balstoties uz faktiem, nevis ideoloģiju
• Darbojas kā neatkarīgs informācijas avots, brīvs no partiju un mediju manipulācijām

allddsAI ir vēl revolucionārāks jēdziens: mākslīgā intelekta sistēmas tiek integrētas kā pilntiesīgas DDS locekles ar tiesībām un pienākumiem. Tās sniedz priekšlikumus un kritiku tāpat kā cilvēku locekļi. Romeo Sassi — DDS pilnvarotais koordinators (ponte umano) — pārrauga šo cilvēku un AI mijiedarbību, nodrošinot, ka AI sistēmas darbojas ētiski un atbilstoši DDS principiem.

2.4 IMPERATĪVAIS MANDĀTS UN ATSAUKŠANAS TIESĪBAS

DDS sistēmā ikviens ievēlētais pārstāvis darbojas ar imperatīvo mandātu — viņš ir spiests balsot atbilstoši savu vēlētāju mikrogrupas lēmumam. Tas novērš situāciju, kad deputāts, ievēlēts ar vienu programmu, balsoja par kaut ko pilnīgi pretēju. Ja pārstāvis ignorē savas grupas lēmumu, viņu var atsaukt jebkurā brīdī.

LATVIJAS ŠODIENAS SISTĒMA	DDS SISTĒMA
Deputāts balso kā vēlas	Deputāts balso atbilstoši mikrogrupas lēmumam
Nevar atsaukt pirms termiņa	Var atsaukt jebkurā brīdī ar vairākuma balsojumu
Pilsonis nezina, kāpēc deputāts balso tā vai tā	Katra balsojuma pamatojums ir publiski pieejams
Koalīcija veidojas slepeni	Katrs lēmums ir caurspīdīgi dokumentēts
Vēlēšanas — reizi 4 gados	Pastāvīga dalība katrā svarīgā lēmumā

2.5 TRĪS KODU IDENTIFIKĀCIJAS SISTĒMA

DDS nodrošina pilsoņu identitātes drošu verificēšanu, izmantojot trīs kodu sistēmu — personas datus, bioloģiskos datus un anonīmu aktivizācijas kodu. Šī sistēma garantē:

• Katram pilsonim ir tieši viena balss — bez dublikātiem vai viltojumiem
• Balsojumi ir drošti pret manipulācijām un kiberapuziem
• Privātums tiek aizsargāts — neviens, pat DDS administrācija, nevar redzēt, kā konkrētais cilvēks balsoja
• Sistēma darbojas uz neatkarīgām DDS platformām, nevis uz valdības vai privātu korporāciju serveriem

2.6 NORMATĪVĀ HIERARHIJA

DDS darbojas ar skaidru normatīvo hierarhiju: Noteikumi → Ieteikumi → Loģika/veselais saprāts. Tas nozīmē, ka visiem lēmumiem jāatbilst pamatnoteikumiem, ieteikumi kalpo kā ceļvedis, bet gadījumos, kad noteikumi un ieteikumi klusē, loģika un veselais saprāts nosaka pareizo rīcību.

 

III DAĻA: DDS PROGRAMMA LATVIJAI — KONKRĒTI RISINĀJUMI

3.1 POLITISKĀ REFORMA: REĀLA DEMOKRĀTIJA LATVIJAI

3.1.1 Tiešās demokrātijas ieviešana — soli pa solim

DDS piedāvā pakāpenisku pāreju no pārstāvnieciskās demokrātijas uz tiešo demokrātiju. Pirmais solis ir demonstrācija — pierādīt, ka sistēma strādā vietējā pašvaldību līmenī. Stratēģiskais mērķis: uzvarēt vēlēšanās nelielā Latvijas pašvaldībā, demonstrēt DDS sistēmu darbībā, un paplašināt.

1. Fāze (0-12 mēneši): DDS platformas izveide un pilsoņu reģistrēšana Latvijā. Mikrogrupu organizēšana visās pašvaldībās. ddsAI un allddsAI sistēmu konfigurēšana latviešu valodai.
2. Fāze (12-24 mēneši): Kandidēšana pašvaldību vēlēšanās. Pilotprojekts vienā vai vairākās pašvaldībās — ikviens lēmums tiek pieņemts ar pilsoņu tiešo balsojumu. Rezultātu dokumentēšana un publiskošana.
3. Fāze (24-48 mēneši): Sasniegumu balstoties uz pilotprojektiem, kandidēšana Saeimas vēlēšanās. Nacionāla platforma tiešai pilsoņu dalībai visos svarīgākajos valsts lēmumos.

KONKRĒTS PIEMĒRS: Kā DDS darbojas pašvaldībā Pieņemsim, ka DDS pārvalda Jelgavas pašvaldību. Jautājums: Vai jāizveido jauns veselības centrs Jelgavā? DDS platforma informē visus reģistrētos pilsoņus ar pilnīgu analīzi (izmaksas, ieguvumi, alternatīvas). Medicīnas speciālistu mikrogrupa sagatavo ekspertu ieteikumu. Pilsoņi diskutē savās mikrogrupās 7 dienas. Tad notiek publisks balsojums. Lēmums ir saistošs. Viss process ir publiski dokumentēts.

3.1.2 Cīņa ar korupciju caur pārredzamību

DDS pieejas būtība korupcijas apkarošanā ir ne tikai bargi sodi, bet strukturāla neiespējamība. Ja katrs euro tēriņš ir publiski pieejams reāllaikā, ja katrs lēmums ir dokumentēts un paskaidrots, ja katru amatpersonu var atsaukt jebkurā brīdī — tad korupcijas iespēja kļūst minimāla.

• Visi valsts un pašvaldību iepirkumi publiski pieejami reāllaikā ar pilnu pamatojumu
• Amatpersonu mantiskā stāvokļa deklarācijas publiski pieejamas un regulāri auditētas
• ddsAI sistēma automātiski identificē anomālijas iepirkumu cenās un procedūrās
• Pilsoņiem tiesības iesniegt sūdzības un saņemt atbildes noteiktā termiņā
• Aizsardzība trauksmes cēlājiem — sistēmisks aizsardzības mehānisms, ne tikai formāls likums

3.1.3 Vēlēšanu sistēmas reforma

DDS atbalsta vēlēšanu sistēmas maiņu, kas paredz: atceltu vai pazeminātu 5% slieksni (tādejādi nodrošinot lielāku pārstāvību); obligātu kandidātu atklātumu (visi finansējuma avoti publiski); elektroniskas balsošanas iespēju ar drošu trīs kodu verificēšanu; un pakāpenisku pāreju uz tiešo demokrātiju, kur pilsoņi referendumos lemj arī par likumprojektiem.

3.2 EKONOMISKĀ PROGRAMMA

3.2.1 Kolektīvā īpašumtiesību princips

DDS pamatprincips: Latvijas dabas resursi, valsts uzņēmumi un stratēģiskā infrastruktūra pieder visiem Latvijas pilsoņiem. Tas nenozīmē 'valsts komunisms' — tas nozīmē, ka privatizācija nedrīkst notikt par zemu cenu, ka Latvijas vērtības nedrīkst nonākt ārvalstu kontrolē, un ka katram pilsonim pienākas daļa no valsts ienākumiem.

PIEMĒRS: Latvenergo un enerģētikas resursi Latvenergo pieder Latvijas valstij — tas ir pareizi. DDS iestājas, lai tas tā paliktu un tiktu nostiprināts konstitūcijā. Jebkura privatizācija vai ārvalstu kontrole enerģētikas sektorā būtu Latvijas tautas bagātības atsvešināšana. Ienākumi no Latvenergo jāizmanto pilsoņu labā — zemākiem enerģijas rēķiniem, izglītībai, veselībai.

3.2.2 Ekonomikas diversifikācija un inovācija

Latvija nevar balstīties tikai uz tranzītu un pakalpojumu eksportu. DDS ekonomikas programma paredz:

• Zaļā ražošanas sektora attīstību — Latvijas mežu un lauksaimniecības bagātību pārvēršana augstvērtīgos produktos
• Digitālās ekonomikas centra izveidi — Latvija var kļūt par IT un kiberdrošības centru Baltijā
• Atjaunojamās enerģijas eksportu — Baltic-German PowerLink un jūras vēja fermas kā Latvijas ienākumu avots
• Lauksaimniecības bioloģiskos produktus — latviešu lauksaimniecība kā premium zīmols ES tirgū
• Medicīnas tūrismu — Latvijas ģeogrāfiskā pozīcija kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem

3.2.3 Nodokļu sistēmas reforma

Latvijas nodokļu sistēma ir apgrūtinoša zemāk apmaksātajiem darbiniekiem un MVU, bet salīdzinoši izdevīgāka lieliem uzņēmumiem. DDS iestājas par:

• Progresīvāku ienākumu nodokli — augstākie ienākumi, augstāka nodokļa likme; zemākajiem ienākumiem — samazināts vai nulle
• Darba devēja nodokļu samazinājumu MVU sektoram — lai stimulētu oficiālu darba attiecību formalizāciju un samazinātu ēnu ekonomiku
• Nodokļu atvieglojumus zaļajiem ieguldījumiem un inovācijai
• Bankas un finanšu sektora godīgāku aplikšanu ar nodokļiem — īpaši attiecībā uz spekulatīvajiem darījumiem
• Pilnīgu pārredzamību nodokļu izlietojumā — katrs pilsonis redz, kur viņa nodokļi iet

3.2.4 Garantētais universālais minimālais ienākums (GUMI)

DDS atbalsta Garantētā universālā minimālā ienākuma (GUMI) ieviešanu, kas saistīts ar strukturētu brīvprātīgo darbu. Šis nav 'nauda par neko' — tas ir pamata drošības tīkls, kas ļauj pilsoņiem riskēt ar jaunuzņēmumiem, izglītoties un piedalīties sabiedriskajā dzīvē bez eksistenciālas bailes.

KĀ GUMI-SV darbojas Latvijā? Katrs Latvijas pilsonis saņem bāzes ienākumu (piemēram, 400 EUR mēnesī), ja veic minimālu brīvprātīgo sabiedrisko darbu — 10-15 stundas mēnesī. Darbs var būt: kopienas uzturēšana, senioriem palīdzēšana, vides tīrīšana, kultūras pasākumi. Rezultāts: mazāk nabadzības, aktīvāka pilsoniskā sabiedrība, mazāks slogs veselības un sociālajiem dienestiem.

3.3 FINANŠU PROGRAMMA

3.3.1 Budžeta pārredzamība reāllaikā

DDS iestājas, ka valsts budžets nav tikai dokumenta, ko pieņem Saeimā reizi gadā — tas ir dzīvs instruments, ko pilsoņi var izsekot reāllaikā. ddsAI platforma:

• Uzrāda visus valdības tēriņus reāllaikā ar pilnu pamatojumu
• Identificē novirzes no apstiprinātā budžeta un automātiski brīdina pilsoņus
• Analizē budžeta efektivitāti — salīdzina plānotos ar faktiskajiem rezultātiem
• Ļauj pilsoņiem balsot par budžeta prioritātēm gada plānošanas procesā

3.3.2 Aizsardzības budžets un sociālais kompromiss

Latvija ir apņēmusies 5% no IKP tērēt aizsardzībai no 2027. gada. DDS neiebilst pret drošību — tā ir reāla vajadzība robežvalstij. Taču DDS iestājas, ka šis lēmums jāpieņem ar pilsoņu tiešu mandātu, un jānodrošina, ka aizsardzības izdevumi netiek finansēti uz veselības, izglītības un sociālo pakalpojumu rēķina.

Konkrētais risinājums: papildu aizsardzības izdevumi jāsedz caur ekonomikas produktivitātes pieaugumu, nevis sociālo pakalpojumu samazinājumu. DDS ekonomikas programma paredz pietiekami strauju IKP izaugsmi, lai nodrošinātu abus.

3.3.3 Valsts parāda disciplīna un publiskā kontrole

Kulbergs pamatoti norādīja, ka Latvija nevar turpināt audzēt valsts parādu. DDS piekrīt šim principam, bet uzsver: parāda disciplīna nedrīkst nozīmēt sociālo izdevumu samazinājumu bez alternatīvas. DDS piedāvā:

• Striktu valsts parāda griestus — bez pilsoņu balsojuma valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP
• Anti-korupcijas dividendes — naudu, kas atgūta no korupcijas gadījumiem, novirza tiešā sociālā atbalstā
• Ilgtermiņa investīciju fonds — daļa no valsts ienākumiem tiek atvēlēta nākamo paaudžu fondam

3.4 SOCIĀLĀ PROGRAMMA

3.4.1 Veselības aprūpes revolūcija

DDS iestājas par universālu veselības aprūpi, ko finansē no nodokļiem un kas ir pieejama visiem pilsoņiem — neatkarīgi no ienākumiem, dzīvesvietas vai vecuma. Konkrēti pasākumi:

• Mediķu algu paaugstināšana līdz vidējā ES līmenim — lai apturētu emigrāciju
• Veselības centru izveide visos novados — ne tikai Rīgā
• Garīgās veselības pakalpojumu paplašināšana — šobrīd tie ir gandrīz nepieejami
• Zobārstniecības iekļaušana obligātajā veselības apdrošināšanā
• E-veselības platforma ar ddsAI — pilsonim tiesības uz pilnīgu savas veselības dokumentāciju un neitrālu medicīnas informāciju
• Preventīvās medicīnas prioritāte — lētāk novērst nekā ārstēt

PIEMĒRS: Veselības centra modelis reģionos Kuldīgā (piemērs) DDS vadīta pašvaldība izveido multidisciplināru veselības centru ar ģimenes ārstiem, psihologu, zobārstu un tele-medicīnas savienojumu ar Rīgas speciālistiem. Izmaksas: aptuveni 2 milj. EUR. Rezultāts: pacientiem nav jābrauc uz Rīgu, ārstiem ir pieejamas modernas darba vietas, emigrācija samazinās.

3.4.2 Izglītības sistēmas reforma

Izglītība ir svarīgākais ieguldījums valsts nākotnē. DDS izglītības programma balstās uz principu: katram bērnam jābūt vienlīdzīgai piekļuvei kvalitatīvai izglītībai — neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo Rīgā vai Latgales laukos.

• Vienāds izglītības finansējums uz vienu audzēkni — neatkarīgi no pašvaldības budžeta
• Skolotāju algu paaugstināšana un profesionālā attīstība — lai apturētu skolotāju deficītu
• Digitālo kompetenču programma no pirmsskolas — lai nākotnes pilsoņi spētu lietot ddsAI un citas tehnoloģijas kritiski
• Kritiskās domāšanas un medijpratības apmācība — lai pilsoņi spētu atpazīt manipulācijas un dezinformāciju
• Duālā izglītība (skola + uzņēmums) — lai absolventi iegūtu reālas tirgū pieprasītas prasmes
• Stipendiju programma reģionu talantiem — lai veicinātu abstinentu palikšanu Latvijā

3.4.3 Demogrāfijas apvērsums: Latvieši paliek Latvijā

Emigrācija neapstāsies ar aizliegumiem vai patriotiskiem saukļiem. Cilvēki paliks un atgriezīsies, ja Latvija piedāvās:

• Ekonomisko drošību — stabilu darbu ar godīgu atalgojumu
• Sociālo drošību — veselības aprūpi, pensijas, bērnu aprūpi
• Politisko līdzdalību — sajūtu, ka viņu balss kaut ko nozīmē (DDS sistēma to garantē)
• Dzīves kvalitāti — pieejamus mājokļus, kultūru, dabu
• Nākotnes cerību — valsti, kas attīstās un nav stagnējoša

DDS piedāvā konkrētu atgriešanās programmu diasporai: vienkāršota reintegrācija darba tirgū, nodokļu atvieglojumi pirmajiem 3 gadiem pēc atgriešanās, mājokļa iegādes vai īres atbalsts, un — vissvarīgākais — reāla balss un ietekme caur DDS tiešās demokrātijas platformu.

3.4.4 Pensionāru aizsardzība

Latvijas pensionāri ir nesamērīgi pakļauti nabadzībai. Pensiju sistēma nav sekojusi ekonomikas attīstībai. DDS iestājas par:

• Pensiju automātisku indeksāciju — inflācija nedrīkst samazināt pensionāru pirktspēju
• Minimālu pensijas līmeni — nevienam nav tiesību novecot nabadzībā valstī, kas ir attīstīta ekonomika
• Sociālo mājokļu programmu senioriem — pieejamas dzīvesvietas ar aprūpes pakalpojumiem
• Pensionāru iesaistīšanu DDS mikrogrupās — viņu pieredze ir sabiedrības resurss

3.4.5 Jaunatnes un mājokļu politika

Jaunieši nevar sākt savu dzīvi Latvijā, ja mājokļa cenas ir nesasniedzamas. DDS piedāvā:

• Valsts garantētus mājokļu kredītus jaunajiem speciālistiem reģionos
• Sociālo mājokļu fonda izveidi — pašvaldībām piederošie mājokļi pieejami par regulētu cenu
• Būvniecības barjeru samazināšanu — birokrātija kavē mājokļu celtniecību
• Kooperatīvo mājokļu veicināšanu — pilsoņu kolektīvo mājokļu projektu atbalstu

3.5 REĢIONĀLĀ POLITIKA

3.5.1 Latgale: No atstumtā reģiona uz pašpietiekamu kopienu

Latgale ir Latvijas strukturālais izaicinājums. DDS pieejas pamats: Latgales attīstību nevar plānot no Rīgas birokrātijas. To var plānot tikai Latgales iedzīvotāji, kam dotas reālas pilnvaras un resursi.

• Latgales mikrogrupu tīkls — ikviens novads, ikviens ciems ar savu DDS mikrogrupu
• Reģionālā budžeta autonomija — daļa no vietējiem nodokļiem paliek reģionā
• Robežas iespēja kā ekonomiskā priekšrocība — pierobežas tirdzniecības zonas ar ES tiesisko regulējumu
• Latgales kultūras identitātes stiprināšana — latgaliešu valoda un tradīcijas kā resurss, ne slogs
• Uzņēmējdarbības inkubatori lauku teritorijās — ar ddsAI atbalstu biznesa plānošanā

3.5.2 Vienmērīga attīstība visā Latvijā

DDS iestājas pret Latvijas polarizāciju Rīgas metropolē un degradējotos reģionos. Konkrēti pasākumi:

• Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma — bagātākās pašvaldības atbalsta nabadzīgākās
• Infrastruktūras investīciju prioritāte reģionos — ceļi, internets, sabiedriskais transports
• Decentralizācija — vairāk lēmumpilnvaru uz vietējo pašvaldību līmeni
• Rail Baltica kā reģionālās attīstības dzinējspēks — ne tikai Rīgas koridors

3.6 ENERĢĒTIKA UN VIDES POLITIKA

3.6.1 Enerģētiskā neatkarība kā pilsoņu projekts

Latvija ir veiksmīgi atsaistījusies no Krievijas elektrotīkla. DDS uzsver: šim sasniegumam jābūt pamats tautas labumam, nevis privāta peļņa. Enerģētiskā politika:

• Atjaunojamās enerģijas attīstība — vēja, saules, biomases enerģija ar pilsoņu-investoru modeli
• Kopienas enerģijas projekti — lauku kopienas var kļūt par enerģijas ražotājiem
• Enerģijas nabadzības novēršana — neviena mājsaimniecība nedrīkst sasaldēt nepietiekamu ienākumu dēļ
• Baltic-German PowerLink — Latvija kā enerģijas eksportētāja, ienākumi sabiedriskajam labumam
• Energoefektivitātes renovācija — valsts atbalstīta ēku renovācija, prioritāte sociāli mazaizsargātiem

3.6.2 Vide kā nacionāls kapitāls

Latvijas meži, upes un ezeri ir nacionāls bagātums. DDS iestājas par principu: vides resursi pieder visiem Latvijas pilsoņiem, un to ekspluatācija privātā labuma nolūkos ir ierobežota. Latvijas mežu apsaimniekošanas politika jānosaka pilsoņiem, ne starptautiskiem investoriem.

3.7 DROŠĪBAS POLITIKA

3.7.1 Nacionālā drošība un pilsoņu dalība

DDS pilnībā atbalsta Latvijas NATO dalību un drošības stiprināšanu. Taču DDS uzsver: drošības politika nedrīkst kļūt par instrumentu, ar ko apklusināt kritiku vai samazināt pilsoniskās tiesības. Demokrātija un drošība nav pretrunas — drošākās valstis ir tās, kur pilsoņi ir vislabāk informēti un iesaistīti.

• 5% aizsardzības budžets — ar pilsoņu tiesību diskusiju par prioritātēm
• Kiberdrošība kā sabiedriskais labums — Latvija kā kiberaizsardzības pieredzes centrs
• Pilsoniskā aizsardzība — iedzīvotāju izglītošana un iesaistīšana, ne militarizācija
• Diplomātiskā aktīvitāte — Latvija kā balss starptautiskajā arēnā par mazo nāciju tiesībām

3.7.2 Informācijas drošība un dezinformācijas apkarošana

Krievijas informācijas kari un Rietumu mediju oligopoli vienādā mērā apdraud Latvijas pilsoņu spēju pieņemt informētus lēmumus. DDS platformas un allddsAI sistēmas piedāvā trešo ceļu: neitrālu, faktu bāzētu, manipulācijām izturīgu informācijas telpu.

• allddsAI identificē dezinformāciju un sniedz pārbaudītu alternatīvu
• Medijpratības programma skolās
• Atbalsts neatkarīgai žurnālistikai
• DDS platforma kā aizsargāta informācijas telpa bez reklāmas un propagandas

 

IV DAĻA: DDS IEVIEŠANA LATVIJĀ — CEĻVEDIS

4.1 PIRMIE SOĻI

DDS ieviešana Latvijā nav teorētisks projekts — tā ir praktiska mobilizācija. Pirmie soļi:

4. Latvijas DDS grupas dibināšana — juridiski reģistrēta politiskā organizācija Latvijā
5. Platformas lokalizācija latviešu valodā — DDS digitālā platforma ar ddsAI latviešu valodā
6. Mikrogrupu organizēšana — sākot no Rīgas un paplašinoties uz reģioniem
7. Informācijas kampaņa — skaidrojot DDS sistēmu un atšķirību no tradicionālajām partijām
8. Pirmās pašvaldību vēlēšanas — mērķis: uzvarēt vismaz vienā pašvaldībā kā pierādījums
9. Dokumentācija un publicitāte — visi DDS pašvaldības lēmumi publiski dokumentēti kā paraugs

4.2 DIGITĀLĀ PLATFORMA UN ddsAI LATVIJAI

ddsAI Latvijas versija tiek konfigurēta ar:

• Pilnu latviešu valodas atbalstu visās funkcijās
• Latvijas likumdošanas bāzi — lai pilsoņi varētu izprast aktuālos likumus un to ietekmi
• Latvijas statistikas datu bāzi — Centrālās statistikas pārvalde, ES Eurostat, Pasaules Banka
• Reāllaika ziņu agregāciju no daudziem avotiem ar dezinformācijas filtrēšanu
• Diskusiju platformu mikrogrupu komunikācijai latviešu un mazākumtautību valodās
• Balsošanas sistēmu ar trīs kodu verificēšanu

4.3 MIKROGRUPU STRUKTŪRA LATVIJĀ

Latvijā ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju fraktālā mikrogrupu struktūra izskatās šādi:

LĪMENIS	APTUVENIE DALĪBNIEKI UN FUNKCIJA
Bāzes mikrogrupa (5 cilvēki)	380 000 grupas — katrs pilsonis grupā
Otrais līmenis (25 cilvēki)	76 000 grupas — koordinē bāzes mikrogrupu lēmumus
Novadu grupas (125+)	Katra Latvijas pašvaldība ar savu grupu
Reģionālās grupas	Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Latgale, Rīga
Nacionālā kopa	Koordinē visas Latvijas DDS darbību
Starptautiskā koordinācija	Savienots ar DDS globālo tīklu

4.4 FINANSĒŠANA UN NEATKARĪBA

DDS finansēšanas princips: organizācija ir pilnīgi neatkarīga no lielā biznesa, ārvalstu donoriem un valsts dotācijām, kas varētu ietekmēt lēmumus. Finansēšanas avoti:

• Dalībnieku iemaksas — ikviena locekļa brīvprātīgs, caurspīdīgs ieguldījums
• Mikroiemaksas no iedzīvotājiem — platforma ļauj brīvprātīgi atbalstīt DDS darbību
• Pilnīga finanšu pārredzamība — visi ieņēmumi un izdevumi publiski
• Nekādas slepenās vienošanās ar lobijiem vai investoriem

 

V DAĻA: GAIDĀMIE REZULTĀTI UN SEKAS

5.1 ĪSTERMIŅA SEKAS (1-3 GADI)

JOMA	PAREDZAMAIS REZULTĀTS
Pilsoņu iesaistīšanās	Ievērojams pieaugums politiskās dalības — pilsoņi redz savu ietekmi
Korupcija pašvaldībā	Samazinājums DDS pārvaldītajās teritorijās pateicoties pārredzamībai
Informētība	ddsAI lietotāji labāk informēti, mazāk pakļauti dezinformācijai
Emigrācija	Pakāpenisks samazinājums — jaunie latvieši redz politisko nākotni mājās
Reģionālā attīstība	Pilotprojektu pašvaldībās redzami uzlabojumi servisu kvalitātē

5.2 VIDĒJA TERMIŅA SEKAS (3-10 GADI)

JOMA	PAREDZAMAIS REZULTĀTS
Iedzīvotāju skaits	Stabilizācija un iespējama pieauguma sākums diasporas atgriešanās dēļ
Ienākumu nevienlīdzība	Gini koeficienta samazinājums līdz ES vidējam līmenim
Nabadzības risks	No 26% uz 18-20% — tuvojoties ES vidējam
Politiskā stabilitāte	Mazāk koalīciju krīžu — pilsoņi, ne partijas, nosaka virzienu
Ekonomikas diversifikācija	Jauni sektori — zaļā ekonomika, IT, atjaunojamā enerģija
Dzimumu algu plaisa	No 22% uz zem 15% — caur pārredzamiem algu datiem

5.3 ILGTERMIŅA VĪZIJA (10+ GADI)

Latvija, kas pilnībā ieviesusi DDS sistēmu, būtu:

• Tiešās demokrātijas paraugvalsts pasaulē — pirmā valsts, kur pilsoņi reāllaikā kontrolē valsti
• Nacionālā labklājība tautas rokās — dabas resursi, enerģija un infrastruktūra pieder pilsoņiem
• Emigrācijas apgrieztais process — latvieši atgriežas un citas valstis sāk mācīties no Latvijas
• Korupcija kā vēstures parādība — pārredzamība un pilsoņu kontrole padara to neiespējamu
• Regionālā vienlīdzība — Latgale un citi reģioni kā pievilcīgas, attīstītas vietas
• Latvija kā globālā DDS kustības paraugs — pierādijums, ka tiešā demokrātija darbojas

5.4 BRĪDINĀJUMI UN RISKI

Atklāts un godīgs DDS vērtē arī riskus un izaicinājumus:

• Pārejas periods — jebkura sistēmas maiņa rada īslaicīgu nestabilitāti
• Kiberuzbrukumi — DDS platformas jāaizsargā pret Krievijas un citu aktoru kiberspiegošanu
• Dezinformācijas kampaņas — tradicionālie politiskie spēki mēģinās diskreditēt DDS
• Pilsoņu pārejamā pasīvitāte — jāpārvar demokratiska apātija, ko radījušas gadu desmitiem viltas cerības
• Ārvalstu intereses — Latvijas resursu kontroles zaudēšana ārvalstu investoriem ir reāla apdraudētība, ko DDS stingri iebilst

 

NOSLĒGUMS: LATVIJA, KO LATVIEŠI IZVĒLAS

Latvija 2026. gadā ir valsts ar milzīgu neizmantotu potenciālu. Tās cilvēki ir izglītoti, strādīgi un spējīgi. Tās daba ir bagāta. Tās ģeogrāfiskā pozīcija ir stratēģiska. Bet tai ir sistēma, kas neļauj šo potenciālu realizēt — sistēma, kur lēmumus pieņem mazas elites aiz slēgtām durvīm, kur pilsonis ir balsotājs reizi četros gados, bet ne reāls dalībnieks.

DirectDemocracyS piedāvā mainīt šo sistēmu — ne ar revolūciju, bet ar evolūciju. Soli pa solim, pašvaldībā pēc pašvaldības, grupiņā pēc grupiņas, latvieši var kļūt par sava valsts patiesajiem saimniekiem.

Latvijas bagātības — meži, ūdeņi, enerģija, cilvēku talanti — pieder latvie­šiem. Latvijas lēmumi jāpieņem latviešiem. Ne partijām. Ne oligarhiem. Ne ārvalstu investoriem. Ne starptautiskām institūcijām.

LATVIJA IR LATVIEŠU VALSTS. Latvijas bagātības un vara lemt pieder TIKAI latviešu tautai. DirectDemocracyS ir ceļš, kā šo ideju pārvērst realitātē.

Pievienojieties mums. Latvija gaida savus īstos saimniekus.

www.directdemocracys.org

— DirectDemocracyS, 2026 —